Līdz ar to ir jau izveidojies To-do sarakstiņš:

1. pārstumdīt ciparus;
2. paņemt līdzi otru karti;
3. neaizmirst otras kartes PIN;
4. pēc atbraukšanas izņemt atjaunoto atjaunoto karti.

P.S. Ak jā – bankas meitene teica, ka esmu viens no ātrākajiem izsniegtas kartes zaudētājiem. Vismaz, ko viņa pieredzējusi. Un nākamreiz ieteica – pirms PIN maiņas, vēlams ir kādu citu darbību ar karti veikt vispirms.

Šoreiz tieši šādu summu man maksāja viesnīcas ieejas kartes izvilkšana no maka savienojumā ar to debīlo vēju, kas te laukā plosās. Idiotiski un tizli, neiespējami, nožēlojami neveikli, bet noticis fakts. Velkot ārā karti, acīmredzot aizķērās banknote un kopā ar to arī daži čeki par dažādiem norēķiniem. Un tad draudzīgi – naudiņa un čeki virpuļojot gaisā aizlidoja kaut kur uz tuvākajām sliedēm. Tā kā, ja esi dzelzceļa darbinieks kaut kur pie Schuman, tad varbūt tev paveiksies. Nu vai kādam vietējam dzīves pabērnam.

Bāc – nu tāds lūzers jūtos pašlaik. Tizli, bet, ko nu vairs. Atlicis tikai tik, cik uzrakstīt par to šeit. Un tas tāpat neko nemaina.

Nu redz – bet sanāk jau atkal viss savādāk – kamēr ir haļavnijs NETs, tikmēr ir jādodas citos svarīgos pasākumos. Satikt draugus. Līdz ar to, tad līdz vēlākam!

Nu lūk ar šo viss tā kā būtu atrisināts un pēc darba dienas gaitām (gaitas, kā pārvietošanās gan īsti daudz nebija) devos “pačekoties” (šoreiz jāsaprot – Foursquare) pa pilsētu. Nostaigājos riktīgi, kādus 100 kilometru, nu vai varbūt 102 (vispār pēc google.com/maps aptuveniem aprēķiniem kādi 8 km sanāca) sabiedrisko transportu neizmantoju. Lai arī Briseles metro man tiešām patīk, un ar laiku tas kļūst sarežģītāks, ar plašāku pārklājumu, bet ērtāks. Vēl šodien secināju, ka labi, ka ir iekš manas vecās, uzticamās Nokia N95 ir iebūvētās kartes un GPS, jo nedaudz apjuku vidē. Lai gan šī ir pilsēta, kurā esmu bijis visvairāk ārpus LV, tomēr apmaldījos 3 priedēs (kvartālos). Pa pusgadu kaut kas bija piemirsies un maldīgā pārliecība darīja savu – veda nepareizās ielās. Bet atpakaļ tiku – viss kārtībā. vienīgi Nokia varētu ražot ilglaicīgākas (ietilpīgākas) baterijas telefoniem. Kartes+Foursquare+nedaudz kamera – ir diezgan rijīgs pasākums. Bet nu bonusā – dažas bildes no pastaigas un vispār…

Nu šis ir reizes 4 lētāks kā krogā… Un nav slikts arī bundžā.

Tā kā mums nav Quick, tad nu šāds reizēm tiek atzīts par labu esam. Viņiem ir labs Piparu burgers, bet šoreiz nebija pieejams. Suprême Cheese. Vismaz 2 reizes lielāks par mūsējiem. Komplekta cena līdzīga. Junk Food nav forši, bet…

#skatspalogu dienas laikā

#skatspalogu vakarā (nedaudz pa kreisi un uz leju no iepriekšējā)

Kurš uzminēs, kur šī lūka un lodziņš atrodas??? Pateikšu priekšā – tas ir viesnīcā. Uzvarētājam balvā pildspalva! Tāda, kādas nav nevienam.

Ieliņa “Reinette Pippeling” Bez komentāriem.

Netālu no Grand Markt laukuma. Vienkārši iekrita acīs.

Ir arī šāds kanāls viesnīcā. Ļoti aizraujošs.

Tātad lidostā, kā jau lidostā – viss kārtībā lielos vilcienos, lai gan ir problēma iečekojoties (nejaukt ar Foursquare iečekošanos, jo ar to viss bija OK) – parasti jau tomēr viena bagāžas vienība tiek iekļauta cenā – tomēr šoreiz aģentūra, kas rezervē visu, ļoti “patīkamā” veidā ir pasūtījusi biļetes bez iekļautas bagāžas. Par laimi šī problēma tika jau laikus piefiksēta un e-pastā aģentūra piekrita, ka tā ir viņu kļūda un varēšu izdevumus piedzīt no viņiem pēc tam. Problēmiņa, bet nu ne tik būtiska. Ejam tālāk.
Nākošā lieta – kāpšana lidmašīnā. Nu goda vārds nesaprotu es tos cilvēkus, kas izveido bezsakarīgi garu rindu un stāv tajā ilgas minūtes, jo tie pirmie rindā ir salīduši tie, kuriem biļetes ir pašā priekšā lidmašīnai. Nu un tad visiem ir jāgaida kamēr viņi savas pekeles sapako un vēl neskaitāmas reizes ceļās kājās, lai izvilktu no mantām vai nu avīzi, vai kādu atskaņotāju, vai košļenes vai vēl kādu vitāli svarīgu lietu. Atceros, ka dažām aviokompānijām (kādreiz tā bija Aegean Airlines, gan jau vēl kādām) bija smuki sakārtota sistēma, ka sauca pēc numuriem cilvēkus – sākumā tālākos, pēc tam tuvākos un viss ļoti veikli gāja uz priekšu. Bet nu acīmredzot EarBoltikam tas ir par sarežģītu. Nē, nu varbūt tur ir kāds cits gaisa drošības apsvērums, kas man nav zināms, bet… nu man viņš nav zināms.

Lidojums. Nu lidojums, kā jau lidojums, nekas ārkārtējs, nekas pārsteidzošs. Piefiksēju tikai 2 pārdomas – pirmā – man kā ilggadīgam (bijušajam) jelgavniekam lidojums ar gaisa bedrēm ir tikai apliecinājums tam, ka es pārvietojos, nekādas citas emocijas tas nerada un var pat teikt, ka nedaudz pat izbaudu gaisa bedru esamību. Citādi tā līdzenā pārvietošanās ir tik garlaicīga. Otrā – ja pirms nosēšanās blakus cilvēks sāk kaut ko murmināt zem deguna – tas ir nedaudz satraucoši. Un būtībā svarīgākais ir novērtēt un mēģināt atpazīt tautību cilvēkam – secinot, ka ādas krāsa ir balta un izcelsme ir eiropeiska, nedaudz nomierinos. Kad pamanu, ka cilvēks neuzkrītoši pārmet krustu nevis pasakās Allāham, nemiers pazūd pilnībā. Arī lidmašīna piezemējas veiksmīgi un gludi. Vai nu pati no sevis, vai arī pateicoties murminātājam (patiesībā murminātājai). Un vēl pie nosēšanās sapratu, ka man arī besī tā amerikāniskā tradīcija aplaudēt pēc veiksmīgas nosēšanās. Par laimi Eiropā nav bieža parādība un tādas nav arī šoreiz.

Uz pilsētu. Par laimi šoreiz man ir pretī draugs, kas ir sarunāts manis transportēšanai līdz viesnīcai. Tieku līdz viesnīcai un pat izrādās, ka man ir rezervēts numurs (ir bijuši gadījumi arī kad nav), bet piebilde, kuru saņemu recepcijā (uzņemšanā) manu skepsi noliek pie vietas – man paredzēto 2 nakšu vietā ir rezervācija tikai uz vienu. Protams, ka mani argumenti un vēlāk sekojošā e-pastu uzrādīšana, kur ir minētas 2 naktis – nav būtiski argumenti. Un to jau es arī ļoti labi saprotu – cik tie aģentūras vafeļēdāji (newstravel.eu) ir rezervējuši, tik arī ir. Nu ko – katrā ziņā mana vizīte Eiropas galvaspilsētā atkal ir ar piedzīvojumiem un turpinājums piedzīvojumiem būs rīt.

Papildus gribu teikt, ka AirBaltic Mobile Card ir diezgan laba līmeņa mēsls – vismaz mans vērtējums pašreiz ir tāds. Lai arī pēc cipariem un tarifiem ir kārdinošāk izmantot to, nevis LMT pieslēgumu, bet nu tāpat tā ir naudas kāstuve un mans kredīts rūk manāmi. Par piekļuvi NETam viesnīcā – tas arī ir apbrīnas vērts stāsts – goda vārds nesaprotu, kāpēc Hilton līmeņa viesnīcas plēš par netu 12 EUR par stundu vai cita opcija 24 EUR par 24 stundām. Bet nu varbūt tāpēc arī plēš, ka Hilton.
Ai – vispār besī man viss šis bardaks! Un pašreiz nožēloju, ka lidostas šmigas veikalā nenopirku neko…

Brazīliete?

Amerikāniete?

Spāniete?

Itāliete?

Varbūt latviete???

Pareizā atbilde ir…

Ukrainiete.

Skaties -

Pirmā pārliecināšanās par šodienas saules staru spēku ir jau uzreiz pēc darba dienas beigām, vēloties braukt mājās – priekšējā riepa manam velo bija tukša. Pārsprāgusi. Labi, ka viens serviss (tam pavisam blakus arī veikals) atrodas samērā netālu no darba. Tā nu pēc pārdesmit minūšu kājošanas (parasti jau šajā laikā esmu pie mājām) tieku līdz tam. Bet kā izrādās, šiem visas riepu kameras ir izbeigušās, jo pēdējās dienās esot liels pieprasījums. Un tad nu labi, ka netālu ir tas veikals, kur arī ir velo nodaļa un tur var nopirkt kameras. Riepa tiek salabota un varu doties ceļā mājup.

Bet tās dīvainības turpinās. Parasti savā ikdienas maršrutā neesmu novērojis tendenci, ka autovadītāji vēlas pēc iespējas maksimālāk piespiest pie braucamās daļas apmales, bet nu šodien to izjutu divas reizes un vienreiz pat nācās “lēkt” ar visu velo pāri apmalītei no braucamās daļas uz trotuāru. Vienu reizi “zvaigzne” bija pilnīgi blonda paskata sievišķis pie Lexus stūres, pie kam Lexus ar Lietuvas numuriem. Viņai bija pilnīga pārliecība, ka apsteigt un uzreiz strauji bremzēt, lai paspētu nogriezties pa labi ir pareizākais risinājums. Paspēju uzspert tikai pa aizmugurējo spārnu, bet nu arī tas nelika ne mainīt trajektoriju, ne piebremzēt, ne apstāties… Otrs gadījums jau pēc kādām 5 minūtēm un šoreiz idiota lomā iejutās kāds smagās kravas mašīnas šoferis. Piedrujas ielai ir divas joslas katrā virzienā, bet tāpat šim šoferim šķita prātīgāk bedri apbraukt maksimāli pietuvojoties apmalei, kad tur braucu es. Un šajā gadījumā gan biju spiests lēkt uz apmales. Šo šoferi gan es uzreiz arī panācu, jo pēc brīža viņš jau bija iekārtojies automašīnu rindā pie Cenukluba, kas lēnām kustējās uz Slāvu apļa pusi. Uz manu pirmo teikumu latviešu valodā atbilde bija krievu valodā, līdz ar to pārgāju uz krievu valodu. Šoreiz arī labprātīgi to daru, jo lamuvārdi kreivu valodā ir sulīgāki un vārdu krājums ir plašāks. Tiesa pēc brīža viņš jau manu niknumu ir nomierinājis, ļoti ticami atvainojoties par savu neuzmanību un arī izsaka gandarījumu par to, ka nav seku viņa kļūmei un painteresējās vai velo nav bojājumu dēļ tā. Tā nu viņš no idiota lomas tika vaļā un palika par vienkārši nevērīgu kretīniņu.

Vai tas bija viss? Nē – vēl bija pāris “sagurušu” vīru, kas gāja pa Maskavas ielas trotuāru. Principā viņi gāja pa visu trotuāru. Un visos iespējamos virzienos vienlaikus. Protams, ka piebremzēju, lai izvēlētos labāko iespējamo risinājumu apdzīšanas manevra veikšanai. Šķita jau, ka viss būs pareizi aprēķināts, bet nedomāju, ka viens no vīriem gribēs manu manevru piekoriģēt ar strauju nokrišanu. Un nokrišanu tieši priekšā riepām. Formula 1, bļin. Tomēr arī šajā “izklaides” epizodē neviens traumas neguva un necieta. Vairs nebija ne vēlmes ilgi lamāties (uzsvars uz ilgi), nedz arī dauzīt pārdzērušos, pārkarsušus un neko nesaprotošus subjektus, no kuriem pats vainīgākais pat lāga nevīžoja piecelties.

Un tā nu sāku ticēt, ka saules iedarbība uz cilvēkiem ir pārdabiska. Labi, ka šīs ticības stiprināšanai neviens tā īsti necieta.

Lai jums labi braucas un negadās pārkarsuši cilvēki.

Kādam cilvēkam nav skaidrības ar telefona izvēli. Tehniskajās lietās nekādu lielo un specifisko prasību nav, galvenais, lai darbojas. Nu – lai nav dikti bremzīgs, lai var zvanīt, rakstīt, palietot Twitter, ja vēl ir kartes iekšā, tad vispār kruta, jo cilvēkam reizēm šī funkcija varētu noderēt. Cilvēkam nav tendence aizrauties ar dažādu aplikāciju izmantošanu un ar  milzīgu datu traffic nepieciešamību. Cik ir dzirdēts un manīts – daudz labprātāk cilvēks (cilvēks ir aprīkots ar gariem nagiem) negribētu touchscreen, bet es domāju, ka šī pozīcija varētu būt tāda dēļ neveiksmīgas pieredzes ar LG KP500 (Cepums). Pieļauju, ka jaunākiem un labākiem telefoniem arī touch ir lietojamāks.

Cilvēks ir sameklējis kādus 4 telefonus, kas varētu būt tīkami pēc izskata – ja ir kādi papildus ieteikumi un rekomendācijas – wellcome!

Tātad – kādi ieteikumi un kādas pārdomas šajā jautājumā?

P.S. Būtu labi, ja AIFŌN fanošana nebūtu pamatota tikai ar zīmolu, jo atbildes “iPhone ir kruts, viss pārējais mēsls” jau ir dzirdētas.

P.P.S. Izmantojot iespēju – sveiciens arī cilvēkam – @snurkis_sims

Bet nu skatieties paši raksta izvērsumā…